Kojots (Canis latrans) ir Ziemeļamerikas suņu dzimtas savvaļas dzīvnieks, kas pielāgojas gan dabiskām, gan cilvēku pārveidotām ainavām. Tā nav Latvijas vietējā suga: apgalvojumi par kojotu populācijām Latvijas nacionālajos parkos ir nepareizi. Šajā ceļvedī apkopota uzticama informācija par kojotu dzīvesveidu un praktiski ieteikumi drošai līdzāspastāvēšanai tā dabiskajā areālā.
Kā atpazīt kojotu?
Kojots pieder suņu dzimtai (Canidae), nevis sermuļu dzimtai. Tas parasti ir slaidāks un mazāks par vilku, ar stāvām ausīm, šauru purnu un kuplu asti, kuras gals bieži ir tumšs. Apmatojuma tonis atšķiras atkarībā no indivīda un reģiona, tāpēc krāsa viena pati nav droša pazīme. Kojoti sazinās ar gaudām, rejām un īsiem saucieniem; skaļas balsis ne vienmēr nozīmē, ka tuvumā ir liels bars.
Areāls, biotopi un ikdiena
Kojoti ir plaši izplatīti Ziemeļamerikā, un to areāls sniedzas arī Centrālamerikas daļās. Tie apdzīvo dažādas teritorijas — zālājus, tuksnešus, mežmalas un piepilsētas. Šī suga nav sastopama kā savvaļas vietējā suga Latvijā; tādēļ sākotnējā rakstā minētie Gaujas un Rāznas nacionālie parki un Engures ezers nav kojotu aizsardzības vietas.
Kojoti bieži dzīvo ģimenes teritorijās, bet pārvietojoties un meklējot barību var būt vieni vai pa pāriem. Viņu aktivitāti ietekmē sezona, barības pieejamība un cilvēku klātbūtne. Tādēļ nav pareizi tos raksturot kā dzīvniekus, kas vienmēr medī lielos baros vai ir aktīvi tikai naktī.
Uzturs un pielāgošanās
Kojots ir oportūnistisks visēdājs. Savvaļā tas ēd dažādus mazus zīdītājus, trušus, putnus, kukaiņus, augļus un citus pieejamus produktus; uzturs mainās atkarībā no vietas un gadalaika. Apdzīvotās teritorijās neaizvākta atkritumu tvertne, komposts, ārā atstāta mājdzīvnieku barība vai nokrituši augļi var piesaistīt savvaļas dzīvniekus, tostarp kojotus. Nacionālā parka dienesta aprakstīts pētījums Losandželosas apkaimē rāda, ka pilsētas kojotu ēdienkartē var būt arī cilvēku radīti barības avoti; šo reģionālo rezultātu nevajadzētu attiecināt uz visām populācijām.
Droša līdzāspastāvēšana kojotu areālā
Nekad nebarojiet kojotus un nemēģiniet tiem tuvoties vai pieskarties. Turiet atkritumus cieši noslēgtus, savāciet augļus, kas nokrituši zem kokiem, un neatstājiet mājdzīvnieku barību ārā. Kaķus turiet telpās, bet suņus pastaigās — pie pavadas; neatstājiet mājdzīvniekus bez uzraudzības ārā. Ģimenes mājdzīvnieku un bērnu uzraudzība ir īpaši svarīga vietās, kur kojoti dzīvo.
Ja kojots pienāk pārāk tuvu vai uzkavējas, neskrieniet un nedzenieties tam pakaļ. Nostājieties drošā attālumā, padariet sevi vizuāli lielāku un skaļi raidiet balsi, vienlaikus atkāpjoties uz drošu vietu. Ievērojiet vietējo parku vai savvaļas dzīvnieku dienestu norādījumus; atkārtota vai neparasta dzīvnieka uzvedība jāziņo attiecīgajai vietējai iestādei. Vietējie noteikumi un piemērotā reakcija atšķiras, tāpēc konkrētā gadījumā paļaujieties uz reģiona speciālistiem.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai kojoti dzīvo Latvijā?
Kojots nav Latvijas vietējā savvaļas suga. Tā dabiskais areāls atrodas Ziemeļamerikā un sniedzas Centrālamerikas daļās.
Vai kojoti ēd tikai gaļu?
Nē. Tie ir oportūnistiski visēdāji, kuru uzturā var būt dzīvnieku izcelsmes barība, augļi un citi sezonāli pieejami resursi. Precīzs uzturs ir atkarīgs no reģiona.
Ko darīt, ja sastopu kojotu?
Nepietuvojieties un nebarojiet to. Saglabājiet mieru, palieliniet distanci un dodieties uz drošu vietu. Ja dzīvnieks uzvedas neparasti vai apdraud cilvēkus, sazinieties ar vietējo savvaļas dzīvnieku vai parka dienestu.
Kā pasargāt mājdzīvniekus?
Turiet kaķus telpās, suņus — pie pavadas, un neatstājiet mājdzīvniekus ārā bez uzraudzības. Barību glabājiet un pasniedziet telpās, lai nepievilinātu savvaļas dzīvniekus.
Avoti un turpmāka lasīšana
- U.S. National Park Service: The Coyote — informācija par sugu un pielāgošanos.
- U.S. National Park Service: Coexisting With Coyotes — praktiski līdzāspastāvēšanas ieteikumi.
- U.S. National Park Service: Urban coyote diet study — konkrēta Dienvidkalifornijas pētījuma kopsavilkums.
Leave a Reply
You must be logged in to post a comment.